ingapumpure.lv - Blogs

Kouča rudens un nometnes

Thu, 09 Oct 2025 16:12:00 +0000

Kas ir maģisks šajā salikumā? Tas, ka kļūstot par kouču, manī beidzot radās drosme un apņēmība sākt organizēt nometnes pašai. Jo, līdz tam es nebiju atradusi tādu nometni, kurā man viss patiktu. Teiksiet, ka tādu nav?.. IR! Tās ir manējās. :) Bez šaubām, citādi nemaz nevarētu būt - ja es pati organizēju, tad tā, lai man patīk ne tikai par visiem 100%, bet vismaz 200%.

Šī gada nometne man patika jau vairāk kā par 200%. Viss gatavošanās process bija tik uzlādējošs un iedvesmojošs, jo jau pirmajās apzināšanas reizēs man pieteicās 6 dāmas, kuras bija bijušas uz manām nometnēm. Divas no tām ir bijušas uz visām nometnēm! Tā ir mana lielākā alga un gandarījums, jo tad zinu, ka patīk ne tikai man, bet arī citiem!

Un šogad dāmas man deva milzīgu uzticēšanās kredītu - vēl nezinot ne pilno programmu, ne 100% vietu, viņas teica man jā! Tajā dienā es lidoju virs zemes vismaz pusmetra augstumā - tik pacilājoši, bet arī ar milzīgu atbildību! Vai es attaisnoju doto uzticēšanos - domāju, ka jā! To parādīja gan attieksme, gan sirsnīgās sarunas, gan rakstītie un teiktie vārdi. Esmu uzlādēta no matu galiņiem līdz papēžiem! :) Vēlies uzzināt, kas mums tur notika? - ieskaties sadaļā nometnes - tur var atrast nelielus aprakstiņus un foto no visiem pasākumiem. Un pats svarīgākais - dāmu atsauksmes! Tās silda manu sirsniņu garajos ziemas vakaros...patiešām!

Domājot par to, cik bija labi, man jāpateicas arī manai atbalsta komandai - manai ģimenei. Viņi ir klātesoši visās manās nometnēs, palīdzējuši visādos veidos - atnest, sakārtot, pacelt, uzklāt, novākt, radīt, vadīt, tīrīt, kārtot, atvest, aizvest, atbalstīt!.. Viss, kas notiek "aiz kadra" ir nesavtīga palīdzība. Es to ļoti novērtēju un dziļi pateicos! Man ir labākā ģimene pasaulē, kura atbalsta mani šajā avantūristiskajā ceļā, jo zina, cik daudz man tas nozīmē! Paldies! :)

Lūk, cik daudz maģiskas iedvesmas man ir devis pieņemtais lēmums kļūt par kouču! Jā, dažiem šis vārds nepatīk, nepatīk arī tas, ko mēs darām, jo vienkārši nav bijis pie īstā profesionāļa, vai pašam tajā brīdī nebija īstā motivācija kaut ko darīt. Tikai nevajag teikt, ka visi kouči slikti - tas ir tāpat, kā teikt, ka visi, kas brauc ar attiecīgās markas automašīnu ir "atsaldēti"... Koučings reāli palīdz un palīdz tiem cilvēkiem, kuri to vēlas un, protams, paši ir gatavi ieguldīt savu laiku savā izaugsmē.

Nometnes būs arī turpmāk! Kas zina, varbūt taps nometnes arī kungiem - ir jau tāds pieprasījums radies...:) Seko līdzi aktuālajai informācijai gan šeit, gan manu sociālo profilu lapās FB un IG un varbūt arī Tu kādreiz būsi manā nometnē!

Mana nākamā gada nometnes idejas jau sākušas "vārīties" - sākas ar "zupu no cirvja kāta", bet rezultātā tā ir sātīga un garda, sirdi sildoša zupiņa!

Produktivitāte un motivācija darba vietā - raksts Žurnālā Bilance 2024.05

Thu, 22 Aug 2024 18:12:00 +0000

Tādi pamatīgi “smagsvari” vienā teikumā. Kad runājam par produktivitāti, tad bez motivācijas neiztikt. Kad runājam par motivāciju, tad loģisks rezultāts būtu produktīvs darbs.

Runājot par produktivitāti, pirmā asociācija ir ekonomiskā produktivitāte. Produktivitāte, kuru mēdz saukt arī par ražīgumu, ir attiecība starp saražoto produktu un šim mērķim patērētajiem resursiem. Šoreiz vēlos runāt par personas – cilvēka produktivitāti, tās trūkumu un iespējām to uzlabot. Mūsu produktivitāte kā personai ir mūsu spēja paveikt kādu uzdevumu ar mums piešķirtajiem resursiem. Izklausās vienkārši, vai ne?

Regulāri tiek veikti aprēķini gan Eiropas savienībā, gan Latvijā – kāda ir darbinieku produktivitāte. Latvijā produktivitāte tiek novērtēta zem vidējā Eiropas līmeņa. Bet, atceramies – statistika ir matemātiski aprēķini!

Kā saka LDDK[1] finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis: ”produktivitātes līmenis Latvijā ir apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa. [..]Kāpēc izskatāmies tik slikti?[..] Valsts produktivitāti aprēķina, tajā radīto pievienoto vērtību (autore: IKP) dalot ar valstī strādājošo skaitu.[..] Katra uzņēmuma produktivitāte atkarīga no vairākiem mainīgiem lielumiem: darbinieku skaita uzņēmumā, materiālu izmaksām un pārdošanas ieņēmumiem.[..]Redz, produktivitāti mēra tieši naudā, nevis padarītajā.”

Ar to es gribēju pateikt, ka Latvijas darbinieki nebūt nav sliktāki un slinkāki, vienkārši mūsu uzņēmumu iespējas ir citas, salīdzinot ar ekonomiski labākā situācijā esošām valstīm. Ir taču starpība, cik par to pašu darba stundu grāmatvedim maksā Latvijā, cik Vācijā, Norvēģijā un cik Igaunijā. Darām to pašu darbu, bet iespējas nav visiem vienlīdzīgas.

Motivācijai gan šķietami daudzi pievērš uzmanību. Jebkurā uzņēmumā kaut mazliet, bet domā par darbiniekiem, kā tos motivēt būt produktīviem, kā noturēt labus darbiniekus pie sevis. Arī normatīvajos aktos ir ieviestas normas, kuras palīdz uzņēmumos rūpēties par saviem darbiniekiem, tos dažādi motivējot – Uzņēmuma ienākuma nodokļa normas par personāla ilgtspējas pasākumiem, piemēram. Godīgi sakot, pēdējā laikā pats vārds “motivēt” jau sāk skanēt ar tādu kā negatīvu pieskaņu. Kāpēc? Laikam jau jebkas, kas ir par daudz, ir par skādi. Visi, kam nav slinkums, runā par motivāciju, tās veidiem, bet…bieži vien viss paliek runāšanas līmenī. Tāpēc es vairāk skatīšos uz produktivitātes pusi, jo man šķiet, ka par to runāt ir jēgpilnāk un darbiniekiem saprotamāk. Motivācijas skaidrojums Wikipedia:

“Motivācija (no latīņu: mōtivus — 'iekustināts') ir iekšējas intereses, dziņas, vēlmes, nostājas, kas izraisa cilvēka darbību un virza viņu rīcību. Motivēšanu modelēt kā vajadzības, mērķa nospraušana, darbība, mērķa sasniegšana. Būtiskā motivācija — faktori, kas liek darbiniekam izturēties ar īpašu attieksmi pret darbu. Šie faktori ietver atbildību, sajūtu, ka viņa darītais darbs ir svarīgs, darbības brīvību, iespēju izmantot un uzlabot prasmes un iemaņas, interesants darbs un izaugsmes iespējas. Nebūtiskā motivācija — kas ir darīts darbinieku labā, lai viņus motivētu. Te tiek ietverti tādi atlīdzības veidi kā algas pielikums, prēmijas vai paaugstinājums darbā un sodi — disciplinārie sodi, kritika un algas ieturējumi vai samazināšana.” Un, fantastiska piebilde: “Šis ar psiholoģiju saistītais raksts ir nepilnīgs”.[2]

Kopumā, manuprāt, ļoti labi aprakstīta motivācijas būtība. Man pašai visefektīvākais šķiet tieši tulkojums no latīņu valodas – iekustināt! Latviešiem ir ļoti daudz labu teicienu par šāda veida motivāciju, kuru saucam par “pendeli” 😊 Reizēm, lai lietas sāktu kustēt, lai darbs ietu uz priekšu, pietrūkst viena “pendele”, viens neliels grūdiens, neliels uzmundrinājums, labs vārds – jebkas, kas var izraisīt kaut nelielu kustību uz priekšu. Var jau arī motivēt ar burkānu vai pātagu. Katram savs labākais veids!

Un šeit atduramies pret to, vai darbiniekam ir kāds, kurš pateiks, pastums, uzmundrinās, motivēs? Ja nav atbalstošas vides, atbalstošas komandas apkārt, diezin vai strādās kāda no iepriekš minētajām metodēm. Ir uzņēmumi, kur katram darbiniekam ir savs “draudziņš”, kurš palīdz, iedrošina, uzmundrina, atbalsta un pabalsta, kad nepieciešams. Tas ir abpusējs process, abi atbalsta viens otru. Manuprāt, laba lieta, ja tas ir brīvprātīgi, neuzspiesti un šie cilvēki tiešām savā starpā uzticas viens otram. Ir uzņēmumi, kur šo atbalsta funkciju pilda, piemēram, personāla speciālists, ir organizācijas, kur kāds darbinieks vienkārši pats ir uzņēmies šādu atbalsta funkciju, jo jūt aicinājumu palīdzēt kolēģiem.

Profesionāls atbalsts iespējams, uzaicinot pie sevis strādāt izaugsmes treneri/kouču. Tie uzņēmumi, kuri jau izmanto šādu iespēju, vērtē to ļoti pozitīvi – ir samazinājusies darbinieku neapmierinātība, ir palielinājusies produktivitāte, uzlabojušās darbinieku savstarpējās attiecības. Kāpēc tā? Manuprāt, tas ir tīri cilvēcīgi saprotams, ka vieglāk runāt, izteikt savu problēmu ir cilvēkam, kurš ikdienā nav Tavs kolēģis vai vadītājs, un ir zināms, ka kouča profesionālā ētika neļauj izpaust informāciju, ko darbinieks tam ir uzticējis. Tā ir profesionāla palīdzība drošā vidē.

Darba kolektīvs – ir vai nav komanda? Arvien vairāk uzņēmumos saprot, ka vienkārši darbinieku grupa nav tas pats, kas komanda. Ne velti uzņēmumos pieprasīts ir komandu koučings, jo vadītāji saskata problēmas savu darbinieku produktivitātē, saskata problēmas komunikācijā un sadarbībā. Ar ko tad atšķiras komanda no vienkāršas grupas? Apkopoju populārākos rādītājus.

Komanda

Grupa darbinieku

Cilvēki strādā kopā - viens otra labā
Nepieciešamā informācija ir skaidra un pieejama
nav jūtams spiediens, spriedze
konflikti ir, bet par darbu un tie ir risināmi
uzticas viens otram, vadītājam
palīdz viens otram, piedāvā palīdzību
mērķi ir vienmēr skaidri un saprotami
dalās panākumos, neveiksmēs kopā, risina tās kopā
mērķi darbā ir kopēji
vadītājs ir līderis un svarīga persona
mērķi un uzdevumi tiek izvirzīti kopēji
savstarpēji izmanto katra prasmes un zināšanas
rezultāts veidojas no kopējās sadarbības
ir saprotamas un zināmas uzņēmuma vērtības

Cilvēki vienkārši strādā kopā
vāja informācijas apmaiņa
ir jāpiespiežas kaut ko darīt, jo negribas
konflikti ir normāla parādība, un tie var būt par jebko – darbu, komunikāciju, privāti
piesardzīgi uzticēšanās jomā
strādā katrs sev, priekš sevis
mērķi ir gana neskaidri vai pat vispār nav ne jausmas par tiem
ja ir kļūdas, labāk vaino otru
mērķi drīzāk katram savi, personīgi
vadītāju neuzskata par līderi
mērķi un uzdevumi tiek rīkojumu formā noteikti
katrs dalībnieks strādā par sevi - kā māk, tā dara
rezultāts veidojas no katra atsevišķa darbinieka rezultāta
vērtības katram savas

Komandas produktivitāte ir cieši saistīta ar apkārtējo vidi – psiholoģisko drošību. Cik droši darbinieks jūtas savā vietā? Ja viņam pat bail pieiet klāt savam vadītājam un kolēģiem, tur nevar būt ne runa par motivāciju un produktivitāti. Psiholoģiskā drošība iet roku rokā ar darbinieka labbūtību, kurai beidzot tiek pievērsta uzmanība ne tikai “modes pēc”, bet arī valstiskā līmenī. Piemēram, Darba inspekcija 2022. gadā piedalījās ikgadējā Valsts pārvaldes darbinieku iesaistīšanās pētījumā, kurā piedalījās 7 960 nodarbinātie no 153 valsts tiešās pārvaldes iestādēm, t. sk. 74 nodarbinātie no Darba inspekcijas. Pētījumā tika analizēti jautājumi par nodarbināto iesaistīšanos un izdegšanu darbā, labbūtību, tika mērīti organizācijas dinamiskuma rādītāji un pievērsta uzmanība attālinātajam darbam, tā ietekmei uz paveiktā darba efektivitāti.[3]

Arī Latvijas Darba devēju konfederācija daudz runā par labbūtības tēmu, uzskatot, ka: ”[..]tieši tagad vadītājiem un darbiniekiem atbalsts ir visvairāk nepieciešams, lai novērstu izdegšanas riskus, mentālās veselības traucējumus un motivācijas zudumu, kas tiešā veidā saistās ar darba produktivitāti”[4]

Labbūtība (well being), pēc Pasaules Veselības organizācijas definīcijas, ir koncepts, kas raksturo indivīda apmierinātību ar ikdienas dzīvi sociālo, ekonomisko un vides aspektu ietekmē.

Darbinieku labbūtība ietekmē ne tikai katra darbinieka fizisko un garīgo veselību un labsajūtu, bet arī komandu un uzņēmuma produktivitāti kopumā, vispārējos panākumus un ekonomisko izaugsmi. Sens indiešu teiciens vēsta – “no tukša trauka neko neizliesi”. Ja darbinieks būs fiziski un garīgi “iztukšots”, tad viņam nebūs ko dot uzņēmumam.

Labbūtības veicināšanai darba vietā svarīgi:

· darbinieku fiziskā veselība – piemērota darba vieta, vide apkārt, rūpes par darbinieka veselību(vismaz normatīvos noteiktajā apjomā), rūpes par darbinieka mentālo stāvokli;

· sociālā labbūtība – labdabīgas, sirsnīgas vai vismaz vienkāršas attiecības ar kolēģiem, iespējama iekļaušanās kolektīvā – kolēģu atbalsts, savstarpēja sadarbība;

· emocionālā un materiālā labbūtība – šajā aspektā jāskatās stress(gan darbā, gan privātajā dzīvē), izaugsmes iespējas(apmācības uzņēmumā, atbalsts izglītībai, karjerai), konkurētspējīgs atalgojums, pateicība, motivējoši pasākumi.

Pēdējo 4 gadu laikā daudz lasu gan par labbūtību, gan stresu. Daudzi uzskata, ka viņam stresa nav, bet tā tas nevar būt – stress ir visiem! Jo, arī es biju starp tiem, kas teica, ka stresa praktiski nav… Ai, kā es alojos! Īstenībā, izvērtējot sevi, es sapratu, ka mans stresa līmenis ir gana augsts, un ar to kaut kas ir jādara! Vērtīga grāmata ir Pola Makenna Stresa vadība. Pārstāj raizēties un jūties labi – tūlīt pat! P.Makkena ir aprakstījis vienkāršus veidus, kā veicināt savu personīgo labbūtību. Jo, tikai tad, kad personīgi cilvēks jutīsies labāk, arī uzņēmumā/ darbā viņš sniegs labākus rezultātus.

“Apzināt – kādas pašlaik ir jūsu vislielākās raizes.

• Vai tām ir kāds sakars ar jūsu finansēm vai darbu, vai mājām?

• Vai jūs raizējaties par savu vai kāda sev tuva cilvēka veselību, dzīvību?

• Vai jūs esat pārņemti ar kaut ko, kas noticis pagātnē, vai arī baidāties, ka tas var notikt nākotnē?

Vārds raizes cēlies no grieķu valodas vārda, ko var tulkot kā «sadalīts prāts». Un tieši tā lielākoties raizes liek justies – kā domu plūsma, kas jūs vienlaikus rausta daudzos dažādos virzienos.

Raizēšanās nav tikai viens no neproduktīvākajiem veidiem, kā lietot prātu, tas ir arī visnepatīkamākais. Tad kādēļ mēs tomēr turpinām raizēties?”[5]

Šajā nelielajā rindkopā pateikts ļoti daudz – pirmkārt, apzināšanās. Raizes cilvēku padara slimu – raizējoties par jebko, mēs paši savā galvā uzburam fantastikas filmas cienīgus scenārijus, kuru realizēšanai meklējam apstiprinājumus apkārtējā vidē. Būtiski apzināties, kas ir tie stresori, kuri samazina produktivitāti, kuri bojā veselību, kuri nevairo labbūtību!

Brīdī, kad es sapratu sava stresa līmeni, es arī apjautu, ka lielāko daļu no tā, par ko es stresoju, es nemaz nevaru ietekmēt. Un tad saproti, cik bezjēdzīgi ir raizēties un stresot par lietām, kuras nav tavā ietekmes zonā. Piemēram, laika apstākļi, kuri nav pa prātam, vai trolejbusa kavēšanās, vai citu autobraucēju manevri, kuri tevi kaitina, vai kāda komentārs sociālajos tīklos… Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi.

Iesaku apzināties un izvērtēt, sarakstot uz lapas visus savus stresorus (lietas, cilvēki, notikumi, kuri tevi kaitina) un tad sadali 2 stabiņos – tie, kurus tu vari ietekmēt un tie, kurus ietekmēt nav tavos spēkos. Tā ir laba pašanalīze, kura parādīs tavu šī brīža raižu līmeni.

Un tagad iedomāsimies katrs pats sevi – vai mēs katru darba dienu esam produktīvi. Tā godīgi pie sevis izvērtēsim – cik, skalā no 1-10, varētu novērtēt savu produktivitāti katru dienu? Noteikti būs dienas, kur varēsiet lepoties ar sevi un teikt – uhh, šodien mana produktivitāte ir tuvu 10! Bet ir taču dienas, kad produktivitātes vienkārši nav – un ziniet, arī tas ir normāli! Mēs esam tikai cilvēki. Bez šaubām, ja nav īstā diena, bet ir jādara darbs, jo citi nav vainīgi, ka man nestrādājas, es iešu un darīšu, vai ne? Daudzi speciālisti uzsver, ka darot darbu, cenšoties pāri savu spēku robežai, var radīt nopietnas problēmas - stresu, pārslodzi, izdegšanu, un, protams, nopietnu produktivitātes kritumu. Pavērojiet, vadītāji, savus darbiniekus – iespējams, kāds no tiem ir tuvu izdegšanai, kādam stress jau “nāk pa ausīm ārā”. Šos signālus ir būtiski pamanīt un neļaut darbiniekam izdegt. Ko jūs darīsiet, ja jūsu galvenais grāmatvedis pirms gada pārskata iesniegšanas pēkšņi kļūs darba nespējīgs, bet jūs nevienam citam nevar izticēties? Stress pārņems jūs pašus un attiecīgi jūsu kolektīvu – domājiet par visu savu uzņēmumu kopumā!

Ir ļoti svarīga nianse, ko varu teikt pēc savas personīgās pieredzes – ja darbs patīk, ja nav svarīgi – ir pirmdiena vai piektdiena, tad neproduktīvo dienu praktiski nav. Jā, arī man ir dienas, kad darbi nevedās, kad domas klīst savā nodabā pa Spānijas pludmali, bet tad nevajag darīt nopietnus, uzmanību prasošus darbus(ja vien tas iespējams), bet veltīt dienu darbiņiem, kuri neprasa lielu uzmanību un precizitāti, piemēram, sakārtot plauktus. Noteikti viena daļa tagad pie sevis nosmīn un domā – nu ja, es te tagad tērēšu dienu uz kaut kādiem niekiem! Bet tas ir pierādījies, ja es daru kaut ko tāpēc, ka jādara, bet tas nepadodas, tam darbam ir maza vērtība.

Piemēram, ja es gatavošu prezentāciju semināram “tādā dienā”, es zinu, ka tā prezentācija man pašai nepatiks, un, ja pašai nepatīk, nepatiks arī semināra apmeklētājiem! Kvalitāte un produktivitāte cieš, cieš līdz ar to arī mana reputācija un pašcieņa.

Vai, darba devējs nosēdinās kasē cilvēku, kuram tajā dienā ir “nediena”- ziniet, cik viņš kļūdas pieļaus?! Īstenībā, par šo darba devējiem būtu jāpadomā, vai viņi nebūs cietēji, ja liks darīt darbiniekam to, ko viņš tajā dienā vienkārši nav spējīgs izdarīt..

Es neesmu ar rozā brillēm, ka darba devēji tagad katram no rīta “nomērīs” viņa produktivitātes iespējamo līmenī, katram pajautās, kā viņš jūtas (bet, nebūtu slikti, vai ne?) un tad nosūtīs katru darīt to, uz ko viņš ir spējīgs. Bet, ja darbinieks darīs to, kas viņam padodas un arī patīk, slikto dienu būs arvien mazāk!

Tātad, ko mēs varam darīt, lai uzlabotu produktivitāti? Katram speciālistam būs savs viedoklis un arī katram darbiniekam būs savs skatījums. Es apkopoju to, kam ticu es pati un kas, manuprāt, veicinās produktivitātes uzlabošanos:

· Darba vide – radīt darbiniekam drošu un ērtu darba vidi;

· Psiholoģiskais klimats – radīt atbalstošu, motivējošu vidi gan no vadītāju, gan kolēģu puses;

· Intereses izrādīšana – vadītājam ir pienākums rūpēties par darbinieku, arī par to, lai darbinieks jūtas piederīgs uzņēmumam. Izrādot patiesu interesi par darbinieku, viņa problēmām, viņa priekiem un sasniegumiem, iegūsiet sev lojālu un produktīvu darbinieku;

· Traucēkļu novēršana – tas sasaucās ar darba vidi. Traucēkļi ir gan skaļi kolēģi, gan skaļa mūzika darba telpās, gan bada sajūta(ir jābūt pusdienu pārtraukuma iespējām) u.c.

· Pauzes darba laikā – tā nav tikai formāla prasība no Darba likuma un Darba aizsardzības likuma puses, tā ir arī reāla nepieciešamība. Iepriekš minētās ēšanas pauzes ir svarīgas, bet arī jebkura cita pārtraukuma iespējas ir būtiskas. Nedrīkst pieļaut, ka darbinieks strādā bez pauzēm;

· Pareiza pienākumu sadale – lai to realizētu, vispirms vērts noskaidrot, kas katram darbiniekam ir stiprās puses un kas ir tas, ko darbinieks dara “ar gariem zobiem”, vai viņam tas vienkārši nepadodas. Produktivitāte noteikti būs augstāka, ja izmantosiet visu darbinieku potenciālu;

· Darba laika plānošana – viens ir tas, ko nosaka darba devējs, bet arī darbiniekam pašam vēlams savu pienākumu izpildi saplānot. Piemēram, izvērtēt prioritātes, izmantot dažādas efektīvāka darba metodes, tādu kā Pomodoro metodi[6]. Šī metode nodrošina arī regulāras pauzes, kuras iepriekš minēju. Metodes efektīvākam darbam ir daudz, svarīgi izvēlēties sev piemērotāko. Pie laika plānošanas arī jārunā par iespējām strādāt attālināti;

· Izaugsmes iespējas – ļoti svarīgs produktivitātes uzlabošanas veids. Izaugsme jebkuram cilvēkam ir svarīga. Izaugsmei ir divi virzieni – iespējama kāpšana pa karjeras kāpnēm un izglītošanās. Izglītošanos var risināt daudz veidos – organizēt apmācības uzņēmumā, nosūtīt darbinieku mācīties citur, darbinieka pašmācība. Svarīgs mācību procesā ir uzņēmuma atbalsts;

· Radošums – domājiet uzņēmumos par radošumu, bez radošuma nav izaugsmes! Radošums paver daudzas durvis. Ļaujiet darbiniekiem būt radošiem, organizējiet “prāta vētras”, dažādas radošas spēles, kuras gan vieno, gan izglīto, gan rada jaunas idejas;

· Novērst “multitāskingu”[7] – mūsu laikmeta problēma. Ja kādu laiku atpakaļ tas tika uzskatīts kā priekšrocība, tad šobrīd speciālisti uzsver tā kaitīgumu. Veicot n-tos uzdevumus vienlaicīgi, zūd kvalitāte un produktivitāte kopumā. Ja visa uzmanība tiek pievērsta vienam uzdevumam, to iespējams paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Kopsavilkums.

Produktivitāte ir viens no galvenajiem faktoriem, kurš norāda, cik labi darbinieks spēj paveikt uzdotos pienākumus.

Laicīgi paveikts darbs rada gandarījuma sajūtu, lielāku apmierinātību ar sevi, tātad, darbiniekam ir mazāks stresa līmenis. Jo, spēkā ir sakarība - ja ir augstāka produktivitāte, ir zemāks stresa līmenis.

Jo vairāk darba devējs rūpēsies par darba vidi, darbinieku apmierinātību, jo augstāka būs darbinieku produktivitāte.

Veicinot darbinieku produktivitāti, ieguldot tajā uzņēmuma resursus, ieguvēji ir gan darbinieki, gan uzņēmums.

Darbinieku labbūtība ietekmē ne tikai katra darbinieka fizisko un garīgo veselību un labsajūtu, bet arī uzņēmuma produktivitāti kopumā, vispārējos panākumus un ekonomisko izaugsmi.

Labs palīgs var būt arī profesionāls koučs/izaugsmes treneris, kurš palīdzēs atrisināt ne tikai produktivitātes problēmas, bet kopumā palīdzēs uzlabot darbinieku labklājību uzņēmumā.

Šajā rakstā ieskicēju, manuprāt, svarīgākos kritērijus, kuri ietekmē darbinieku produktivitāti. Par katru varētu uzrakstīt vairākus rakstus – par labbūtību, par stresu, par laika plānošanu, par darba vidi, par radošumu..

Es novēlu katram darbiniekam atbalstošu darba vidi un ieinteresētu vadītāju, un katram vadītājam motivētus, produktīvus darbiniekus. Ideāli nebūs nekad, jo kad šķiet, ka jau ir labi, rodas jauni izaicinājumi, vērtības un vēlmes un atkal jāmeklē varianti, kā tiekties uz ideālu. Lai šis ceļš jums radošs, interesants un gandarījumu sniedzošs!

[1] Latvijas Darba devēju konfederācija

[2] https://lv.wikipedia.org/

[3] https://www.vdi.gov.lv/lv/media/2367/download?attachment

[4] Laima Beroza, Darba aizsardzības eksperte, LDDK

[5] Pols Makenna Stresa vadība. Pārstāj raizēties un jūties labi – tūlīt pat! Izdevniecība: Avots. 2021

[6] Pomodoro metode - sadala darba laiku, piemēram, 25 min strādā, 5 min atpūta. Pēc 4 šādiem posmiem, ir 30 min atpūtas pauze.(Frančesko Kirijo)

[7] Vairākuzdevumu režīms – tulkojums no angļu valodas.

Koučs kā mentors

Fri, 10 May 2024 17:43:00 +0000

Mentorings nav nekas jauns mūsu ikdienā, bet kādam tā ir pilnīgi jauna pasaule, jaunas iespējas un jauns uzrāviens! Arī man apmēram pirms trīs gadiem tā bija pilnīgi jauna pasaule, uz kuru biju raudzījusies tikai no malas.

Atkāpjoties no mentoringa profesionālā jomā, gribu teikt, ka pēc būtības, mēs visi kādam esam gan kouči, gan mentori.

Ko dara koučs? Atbalsta, palīdz, sniedz savu plecu, ja nepieciešams, ir kā labākais draugs (un pat vairāk), jo var uzticēties, uzklausa un sadzird. Tie, kam ir bērni - piekritīsiet, ka mēs visi to vairāk vai mazāk darām! :)

Ko dara mentors? Mentors arī atbalsta, konsultē, klausās un dod padomus, palīdz atrast labākos risinājumus. Vecāki - dzirdat? Tie ir īstenībā mūsu pienākumi attiecībā uz mūsu bērniem. Un ne tikai, mēs palīdzam arī savai otrai pusītei, saviem mīļajiem radiem, kolēģiem, vienkārši satiktiem cilvēkiem uz ielas, ja vien tas ir mūsu spēkos, mūsu zināšanu iespējās utt.

Lūk, pēc būtības mēs katrs esam un varam būt gan kouči, gan mentori. Protams, profesionalitāte ir svarīga, un tā iet roku rokā ar intuīciju, pieredzi, cilvēkmīlestību un vēlmi palīdzēt. Es ļoti daudz esmu ieguldījusi savā profesionalitātē - laiku, finanšu resursus, gribasspēku. Un tas viss man ir noderējis gan pašai, gan daloties ar citiem cilvēkiem, kuriem tas ir bijis nepieciešams.

Pēdējos gados esmu diezgan daudz darbojusies ar jauniešiem, piedaloties projektā Future Heroes, projektā "Laiks izaugsmei" kuru organizē Fonds Tavs atbalsts un šo mācību gadu esot par skolotāju Ķeguma vidusskolas 12.klases skolēniem, kuriem mācu Uzņēmējdarbības pamatus. Mani tas ļoti uzlādē, daudz iemāca un arī daudz no manis paņem. Šī abpusējā došana un ņemšana ir tik vērtīga!

Jāatzīstas, man sākumā bija riktīgi bailīgi... No kā? Vai izdosies, vai neizgāzīšos, vai būs viss labi, vai varēšu iedot pietiekami, vai ņems pretī to, ko došu?... Un vēl simts jautājumu. Esmu priecīga, ka tomēr bailes noliku malā un ļāvos, ļāvos būt es pati, ļāvos tam, ka reizēm arī es varu nezināt, kā rīkoties, ļāvos nebūt perfekta visos sīkumos, ļāvos sev nepārmest, ja kaut kas nesanāca, kā gribējās.

Tagad varu teikt, ka ar lielu prieku un gandarījumu atskatos uz pavadīto laiku mentora lomā. Es neesmu pārtraukusi - joprojām esmu koučs - mentors jauniešiem projektā Laiks izaugsmei-3. Mūsu nākotne ir drošās rokās, jo mums ir daudz gudru, enerģisku, zinātkāru un radošu jauniešu. Viss būs labi! :)

Šajā procesā svarīgi bija arī pašai apzināties visus savus "labumus", ko varu dot tālāk jauniešiem un ne tikai jauniešiem! Man ļoti patīk atziņa, ko izlasīju vienā intervijā ar mūsu brīnišķīgo tenoru Sergeju Jēgeru. Viņš teica:

"Ja tev kaut kas pieder daudz, tas nepieder tev vienam"

Dāmas, plānojam savu 2024.gadu kopā!

Mon, 25 Dec 2023 19:56:00 +0000

Kā jau katru gadu - plānoju arī savu nākamo - 2024.gadu! Kā ir ar Tevi? Vai jau plāniņš gatavs? Vai vispār par to esi domājusi??

Man patīk lietas sakārtot, arī domas un darāmos darbus sakārtot, salikt "pa plauktiņiem" vēl nepiepildītos sapņus un lielos mērķus - bez šaubām!

Ja esi uz viena viļņa ar mani - gribi un vari saplānot savu 2024.gadu jautrā, iedvesmojošā kompānijā, tad piesakies - darīsim to kopā 4.janvārī!

Pagājušajā gadā to darījām gan vizualizējot, gan pārdomājot klusībā pie sevis, gan saliekot visu savā gada kalendārā. Metodes, instrumenti bija visām vieni, bet rezultāts - katrai savs! Jo, mums katrai ir savs redzējums par to, kādam jābūt mūsu gadam, kādus notikumus vēlamies redzēt savā 2024.gadā, kādas emocijas vēlamies piedzīvot, kādus cilvēkus satikt, kādas zināšanas apgūt. Pats galvenais - rezultāts ir vienmēr! Kāds - atkarīgs tikai no katras pašas vēlmēm, sapņiem, plāniem un iedomām!

Kāds būs mūsu "darba plāns"?

1. Satiksimies, nedaudz savā starpā iepazīsimies, lai nav sajūta, ka sēžam vienā telpā ar svešiem cilvēkiem :)

2. Pasapņosim gan visas kopā, gan katra pie sevis par to, kas būs, kas varētu būt un kas noteikti nebūs! (Mieru, tikai mieru - palīdzēšu!)

3. Savus sapņus, cerības, plānus un mērķus vizualizēsim - visi materiāli jau būs sagatavoti, Tev atliks tikai izvēlēties, kas Tev nepieciešams!

4. Paralēli sapņošanai, dosim enerģiju arī ķermenim - baudīsim kādu gardu dzērienu, kādu gardumu (tas var būt gan salds, gan sāļš :)) uz kārā zoba.

5. Vienkārši brīnišķīgi pavadīsim laiku kopā ar fantastiskām dāmām, atbalstošā un mājīgā vidē, ar nemanāmu profesionālu pieskārienu...

Darīt kaut mazliet ir labāk, nekā nedarīt neko! Tāpēc vēlos Tevi iedrošināt - pat, ja neizdosies tā, kā iedomājies, tas jau būs solis pretī Tavam izsapņotajam, iedomātajam ideālajam nākamajam 2024.gadam! Esi drosmīga - atļaujies sapņot lielus sapņus, kalt lielus plānus un par tiem atzīties pati sev! Es to darīšu! Vai Tu ar mani?

Tavs ieguldījums ir simbolisks - 35 EUR, kur iekļauts ir viss - materiāli, informācija, uzkodas, garda kafija vai tēja, nenogurstošs nepārtraukts atbalsts. Vienīgais, ko Tev jāpaņem līdzi - vēlme darboties, ieinteresētība savas dzīves plānā un laba oma! :) Gaidu Tevi, Tavu draudzeni, māsu, mammu, tanti, omi - kopā jautrāk un iedvesmojošāk!

PIESAKOS!

P.S. Ja gadījumā Tev ir pašai sava kompānija, kurai vēlies šādu pasākumu noorganizēt - droši dod ziņu, sarunāsim, kur un kā tas iespējams! Ja runā, visu ir iespējams sarunāt, ja plāno, lielāko daļu var saplānot, ja sapņo, sapņus iespējams piepildīt!

Par svētkiem, par dāvanām un pateicību

Mon, 25 Dec 2023 18:28:00 +0000

Decembris parasti paiet tādā kā svētku zīmē - gatavojamies gada beigām, gatavojamies apdomāt, pārdomāt to, kas paveikts šajā gadā un plānojam, sapņojam nākamo gadu, gatavojamies svētkiem - kurš gādā dāvanas, kurš meklē svinību vietu, kurš plāno aizlaisties no svētkiem...katram savi plāni!

Kāds ir mans gads bijis? Parasti svētku pasākumos tiek uzdots jautājums - kas bijis labākais, interesantākais, neplānotākais, pārsteigumiem bagātākais utt. Mans 2023.gads bija interesants (labā nozīmē) - pieņēmu dažādus svarīgus lēmumus attiecībā uz darba lietām, ieguvu vēl vienu profesiju-esmu tagad arī SPA masāžu speciāliste, pieņēmu izaicinājumu strādāt skolā - mācu 12.klasei Uzņēmējdarbības pamatus, pirmo reizi devos ERASMUS projektā, atradu vairāk laika sev un mazbērniem. Kopumā šis gads bija labs! Nebija debess-manna un šokolādes upes, bet bija patiesi labas lietas!

Par pašiem svētkiem.. Man ir svarīgas tradīcijas, svētku tradīcijas ģimenē un arī darbā. Šogad nācās sastapties ar pretējiem viedokļiem, pat kļuva skumji, klausoties, ka cilvēkiem nav ģimenes tradīciju, nav īpaši svētku brīži - visas dienas vienādas.. Kad viena meitene stāstīja citiem, ka viņiem kādreiz bija Ziemassvētku tradīcijas ģimenē, bet tagad neesot, pati beigās skumji noteica, ka izklausās riktīgi bēdīgi. Jautāju, vai tas pietrūkst, protams, ka pietrūkst! Ja paliek skumji, var taču tradīcijas atjaunot, veidot jaunas, jo, izskatās, ka lielākā problēma ir tradīciju kopšanā. Ja to nedara tās pazūd.. Viss, ko mēs ieliekam ģimenē savos bērnos, sekos viņiem līdzi viņu pieaugušo dzīvē. Vecāki, varbūt jums nevajag svētku tradīcijas, bet neesiet egoisti - bērniem vajag! Un nesākam domāt par komerciālajām tradīcijām, bet emocionālajām - kādas emocijas radīsiet, kādas atmiņas būs bērnam par šiem svētkiem!

Katrā ģimenē ir savas tradīcijas arī attiecībā uz dāvanām. Mūsu ģimenē dāvanas tiek dāvinātas, jo vienu gadu pamēģinājām bez un sapratām, ka mums vajag, ka mēs vēlamies saņemt prieku par dāvanām un dāvināšanas prieku. Mūsu pēdējo gadu tradīcija - dāvanu saraksti. Kā tas izpaužas - mēs ģimenes čatā nosūtam katrs savu "Ziemassvētku vecīša" dāvanu sarakstu, lai "rūķi" izvēlas paši, ko grib dāvināt. Saglabājas tāpat pārsteiguma moments, jo saraksts nav obligāts, bet dod virzienu. Nav jau tā, ka paši sev nevaram iegādāties sarakstos minētās lietas, bet, godīgi sakot, šogad saņemtās 7 grāmatas vienā reizē noteikti nenopirktu! :) Un, grāmatu saraksts man patiesi ir garš!

Dāvanām un dāvināšanai komplektā nāk arī pateicības māksla. Vai protam pateikties, vai protam būt pateicīgi? Arī jāsaka, ka pēdējos gados nācies vilties cilvēkos. Mēs esam ģimene, kura vēlas dāvināt, dot prieku arī citiem, tāpēc nereti piedalāmies dažādos labdarības projektos. Kas ir skumjākais? Ka saņēmēji neprot saņemt... Mums nevajag skaļus pateicības vārdus, bet gribam redzēt, ka dāvātā lieta ir sagādājusi prieku, ka tas ir tiešām nepieciešams. Ja devējs dod vairāk kā no viņa prasa, bet saņēmējam vēl nav gana... domāju, ka ne mums vienīgajiem ir sanācis saskarties ar ne-pateicību. Kādu brīdi tad negribas dot, bet tas pāriet! Jo, ir pietiekami daudz foršu ģimeņu, kurām vajag, un kuras prot saņemt, prot priecāties par saņemto. Mēs nekad nezinām, kādus likteņa pavērsienus var nākties pašiem piedzīvot, tāpēc tie daži krupīši jānorij un jādodas ar gaišu skatu tālāk!

Lūk, manas gada nogales pārdomas! Kas nākamajā gadā ieplānots? Noteikti - kaut kā jauna izzināšana, izaicinājumu pieņemšana, sava uzņemtā kursa turpināšana. Šobrīd neplānoju, ka varētu notikt kaut kas ārkārtējs, kaut kas galīgi neplānots, bet... es ļaušos! Ļaušos, ja jutīšu, ka to vēlos, ļaušos, ja tas man sniegs prieku un gandarījumu. Tāpēc - nekad neplānojiet visu līdz pēdējam sīkumam - atstājat vietu pārsteigumiem, izaicinājumiem un kam traki labam!

Mans pēdējo dienu perfektākais citāts, ko dzirdēju raidījumā ar Sergeju Jēgeru - "Ja tev kaut kas pieder daudz, tas nepieder tev vienam!" Cik burvīga doma! Tā būs mana Jaunā 2024.gada pamatdoma - turpināt dalīties ar to, kas man ir, jo tas nepieder tikai man!

Burvīgu, iedvesmas bagātu, piesātinātu, iespējām pārpilnu Jauno 2024.gadu!

Vai Tu velti izaugsmei katru dienu!?

Wed, 29 Nov 2023 16:29:00 +0000

Es tā gribētu - lai man katrā dienā sanāk laiciņš kādai lekcijai, kādam labam rakstam, kādam video vai audio, kādām mācībām, kādai grāmatai. Katru dienu nesanāk.

Esmu mācīšanās fans - ja nebūtu jāstrādā, varētu tikai mācīties! :) Reizēm piesakos uz vairākiem kursiem uzreiz un tad ir pašpārmetumi, ka nespēju visu izpildīt laikā. Jo īpaši, ja ir vēl pārbaudes darbi! Man, kā pasniedzējai, ir ļoti labi saprotams, ka students/kursants kavē, bet saprast ir viens, pieņemt to kā normu - kas cits! Arī šobrīd esmu mazliet par daudz visu "sagrābusies" - valodas kurss, pašizaugsmes lekcijas, dažādas interesantas lekcijas...

Tāpēc arī nesanāk tik bieži padalīties ar savām domām, kā gribētos. Ir izvēle - rakstīt blogu, veidot ierakstus savos sociālajos tīklos, atbildēt uz e-pastiem, strādāt vai mācīties... kas uzvar? Kā kuro reizi - kas ir prioritāte!

Reizēm šīs lietas pārklājās - darbs ir arī ierakstu likšana sociālajos tīklos, darbs ir arī e-pasti, mācības ir gan saistītas ar darbu, sociālajiem tīkliem, hobijiem. Kā nesajukt?...

Mieru tikai mieru! Ja tas nebūs aktuāli, vienkārši lekcija netiks noklausīta, jo būs zaudējusi aktualitāti. Ja būs svarīgi, mājas darbus izpildīšu kaut naktī. Jālaujas savām iekšējām sajūtām un jāseko savām vērtībām.

Padomus nevaru dot, ko izvēlēties, ko nē, jo pati "grēkoju", varu tikai padalīties ar savu pieredzi. Pēdējos gados esmu ieguvusi daudz savai izaugsmei, savam redzeslokam. Ir man tuvu desmitam dažādi sertifikāti, ir man jaunas profesijas, aizraušanās, kas bagātina manu ikdienu.

Reizēm vakarā ir spēks izlasīt tikai dažas lapaspuses no grāmatas, bet tomēr lasu! Katra laba doma arī ir izaugsme, jo liek aizdomāties, varbūt pat rīkoties! Katrs pieredzes stāsts TV, radio, žurnālā vai sociālajos tīklos var ietekmēt Tavus lēmumus, Tavas darbības un domas. Palūkojies apkārt - ja vien vēlies, ieraudzīsi un sadzirdēsi daudz vērtīgas informācijas.

Tātad - vai varam teikt, ka augam katru dienu? Es domāju, ka jā!

Padalies, kā Tev izdodas apvienot mācības, darbu, hobijus?

#izaugsme #koučings #pašizaugsme #ingapumpure

Kā ir būt pašam sev par priekšnieku?

Thu, 25 May 2023 08:20:00 +0000

Man patīk!!!

Man patiešām patīk būt pašai sev par priekšnieku. Tas nav pirmo gadu, lai domātu, ka man ir rozā brilles. Strādāju sev jau gandrīz 20 gadus, paralēli gan ik pa brīžam esot šur tur par darbinieku, bet pamatā strādāju sev.

Pirmā pieredze organizēt savu darbu man ir no brīža, kad kļuvu par pašnodarbinātu personu. Man nav grūti organizēt savu dienu, organizē savu darbu - klientu piesaisti, sava pakalpojuma kvalitāti un kvantitāti, grāmatvedību. Iespējams, tas ir tāpēc, ka man vienmēr ir bijusi pietiekami liela motivācija. Nu, nepatīk man strādāt pakļautībā priekšniekiem, kuri pieņem neadekvātus, reizēm stulbus lēmumus, kuri man pēc tam jāpilda, nepatīk darīt darīšanas pēc, jo tā vajag, nepatīk, ka manu un manu kolēģu darbu nenovērtē... Šķiet, ka tieši novērtējums vai tā trūkums man ir bijis par iemeslu, kāpēc esmu aizgājusi no darba!

Tagad, ja kaut kas nogājis greizi, varu vainot tikai sevi! Kādam tās būtu pasaules beigas - atzīt, ka pašam nebija taisnība :) Man tā nav - esmu gatava uzņemies atbildību par savām kļūdām, par saviem lēmumiem! Kas palīdz? Tas, ka zinu, kādas būs sekas, zinu, ko vēlos, zinu, uz ko eju un ko gribu dot citiem - klientiem, sabiedrībai, tuvākajiem!

Kļūstot par kouču, es varu palīdzēt nekāpt uz tiem pašiem grābekļiem citiem! Vieglāk taču ir mācīties no svešām kļūdām, nevis savējām, vai ne?! Tāpēc, strādājot ar cilvēkiem, sapratu, ka gribu dot vairāk! Kas ir VAIRĀK?

Izveidoju programmu, kura palīdzēs cilvēkiem nonākt savā jaunajā realitātē - sākt savu biznesu, būt sev par priekšnieku. Šobrīd to daru, strādājot tikai individuāli, kas arī ir efektīvi. Bet, strādājot redzu, ka cilvēkiem gribas ar saviem panākumiem vai savām ķibelītēm padalīties, zināt, kā sokas citiem, kas izdodas vai neizdodas, iespējams, radīt kaut ko kopīgu. Tas noteikti būs jaudīgi un interesanti.

Darbosimies gan individuāli, gan grupā. Kas ir pats vērtīgākais šādam formātam?

**Individuāli varēsim izrunāt to, ko cilvēks nav gatavs runāt publiski - par saviem iekšējiem "tarakāniem", kuri traucē iet uz priekšu, par savu nepārliecinātību, par saviem iekšējiem jautājumiem, par specifiskiem jautājumiem savā plānotajā privātajā biznesā.

**Grupā strādāsim gan ar jautājumiem par biznesa uzsākšanu, organizēšanu, grāmatvedības uzskaiti, gan dalīsimies pieredzē - es savā, grupas dalībnieki savā! Grupas darbs būs arī par citiem jautājumiem, tai skaitā, pielietosim dažādas koučinga tehnikas jaudīgākam rezultātam. Būs noteikti vērtīgi, interesanti un jēgpilni!

Godīgi?! Nevaru sagaidīt, kad šī grupa uzsāks darbu, jo redzu milzīgu potenciālu šim projektam! Vai Tu kopā ar mani?

Droši raksti, ja ir papildus neskaidri jautājumi. Visu par programmu, papildus informāciju vari uzzināt sadaļā par šo projektu!

Tiekamies! Esam paši savas dzīves noteicēji! ;)

Kāds ir Tavs jautājums koučam?

Thu, 02 Feb 2023 12:42:00 +0000

Man ļoti bieži uzdod jautājumu - ar kādām problēmām, jautājumiem pie tevis nāk klienti? Un, kas ir manas mīļākās tēmas, ar ko strādāt.

Šie ir ļoti labi jautājumi, uz kuriem bez ilgas domāšanas varu atbildēt! Bet, pirms es pastāstu par klientu jautājumiem, vēlos padalīties, kāds bija mans jautājums koučam, kad domāju - mācīties par kouču vai tomēr nē . Es uzdevu vienkāršu, bet man ļoti svarīgu jautājumu:

Vai tas, ko es gribu, ir tas, ko man vajag!

Kāpēc šis jautājums ir svarīgs? Jo, mēs ļoti bieži gribam gribēšanas pēc - tāpēc, ka ir kādam citam, tāpēc, ka apkārtējie to no manis sagaida utt. Ir tik svarīgi salikt kopā GRIBU un VAJAG! Mūsu tikšanās reizē 27.janvārī, kad plānojām savu ideālo 2023.gadu, biju patiesi gandarīta, ka lielākai daļai gribu un vajag bija līdzvērtīgi un saskanīgi.

Man ļoti patīk strādāt ar klientiem, kuri zina, ko grib vai zina, ka grib! Tālāk jau var tikt, ja vismaz "gribulīši" ir apzināti un identificēti. Reizēm nonākam pie secinājuma, ka ne viss, ko esam iedomājušies gribam, ir reāli vajadzīgs. Un reizēm ir arī otrādi - vajag, bet īsti negribas. Tad ir svarīgi saprast, kas ir par iemeslu tam, ka negribas...

Tātad, biežāk uzdotie jautājumi/risināmās lietas ir:

kā paaugstināt pašvērtējumu?
gribu kaut ko mainīt, bet nezinu ko
zinu, ko gribu, bet nezinu, kā sasniegt
kāpēc mani "uzvelk"/sadusmo konkrēts cilvēks, viņa rīcība?
kā samazināt stresu ikdienā?
man nav mērķu - vai tas ir normāli?
kā saplānot dienu/nedēļu/mēnesi/gadu?

Manas mīļākās tēmas? Es tās negribētu saukt par mīļākajām, bet interesantākās un izaicinošākās noteikti! Jo, gandarījums ir divtik liels, kad ir sasniegts rezultāts situācijās, kad šķiet - kā to vispār var atrisināt!?! Izaicinājums ir gan man, gan klientam, un tas ir fantastisks darbs, kas vainagojies ar panākumiem!

gribu kaut ko mainīt, bet nezinu ko un nezinu kā
man nav mērķu! gribu tos atrast :)
man ir pilna galva ar sapņiem un mērķiem - sakārtojam?
gribu salikt pa plauktiņiem savus veicamos darbus, savus sapņus un lielos mērķus
man ir stabils, labi atalgots darbs, bet nav labi. Gribu kaut ko mainīt, bet bail...

Šīs ir dažas no tēmām, ar kurām strādāju ar lielu baudu un iedvesmu! Jo, kā redzat, visur ir zelta vārdiņš GRIBU - ja cilvēks grib, viņš jau ir "nogūlies mērķa virzienā", tātad, pirmais solis ir sperts.

Kā ir ar Tevi? Kādi jautājumi Tev šaudās pa galvu, kurus Tu gribētu uzdot koučam? Padalies!

Atgādinu, ka vienmēr var pieteikties uz pirmo bezmaksas sesiju un uzdot savu jautājumu, un tad jau redzēsi, kurp ceļš Tevi aizvedīs!

PIESAKIES ŠEIT

Kursi par koučingu ikdienā!

Wed, 18 Jan 2023 10:13:00 +0000

Tici, tas būs gan interesanti, gan dažbrīd jautri, gan pavisam nopietni! Sevis izzināšana, "parakāšanās savā iekšiņā", izpratne par sevi un citiem - tas ir wouuu! Lielākā daļa, kad saprot, cik tas ir salīdzinoši vienkārši un interesanti, grib vēl un vēl!
Piesakies! Nepalaid garām savu iespēju iegūt savā bagāžā metodes, kuras varēsi izmantot ikdienā!
Lielākā daļa nodarbību notiks attālināti - tātad, sēžot savā mīļākajā dīvānā, varēsi piedalīties interesantā procesā!
Un, divas sestdienas tiksimies klātienē (kā arī hibrīdā - ja nu nekādi nav iespējams būt klātienē, varēsi piedalīties attālināti) - tad ar divtik lielu jaudu varēs to visu izmēģināt un izjust.
Tiekamies!

Mans ideālais 2023! - gada mērķu kartes meistarklase 27.01.2023

Thu, 05 Jan 2023 11:43:00 +0000

Jaunais gads parasti iesākas ar jaunu plānu un apņemšanos - iegūt slaidu figūru, sākt vingrot, neēst saldumus, sākt mācīties, nopirkt jaunu mašīnu, aizbraukt sapņu ceļojumā.... Bieži vien, pēc statistikas, lielākā daļa apņemšanās tiek atliktas uz "rīt" vai labākajā gadījumā iztur mēnesi. Kā ieplānot, apņemties un arī realizēt? To ir iespējams izdarīt, ja vien pats esi gatavs to darīt!

Kādus plānošanas veidus zini un esi mēģinājis?

Manā pūra lādē ir bijuši dažādi un izmēģināti ir vairāki no tiem:

Vēstule uz sarkanā papīra Jaunā gadā pēc Austrumu kalendāra(Ķīniešu Jaunais gads)

Vēlmes uzrakstīšana un tad sadedzināšana/plus apēšana

Laimes liešana

Kolāžas veidošana

Neirografikas algoritmu pielietošana

Savu sapņu saraksta veidošana

Zīlēšana

Talantu apzināšana

Gada kalendāra veidošana ar koučinga metodēm

Gan jau šis saraksts varētu būt vēl garāks! Manu paziņu lokā izmēģināti gandrīz visi. Pati esmu laimes lējusi, kolāžu veidojusi (pirmo reizi pagājušajā gadā!), zīmējusi neirografiku, esmu vienu gadu arī savu vēlēšanos apēdusi, savu mērķu/sapņu sarakstu rakstu katru gadu "sarkanajā vēstulītē".

Vai kāds no šiem veidiem ir nostrādājis? Jā!!! Strādā, ja pats arī kaut ko dari lietas labā! :) Ir labs teiciens, ka iesākumā kaut vai nogulies mērķa virzienā, arī tas ir pirmais solis!

Šogad rakstīšu savu vēstulīti, zīmēšu gada kalendāru neirografikas veidā, un sagatavošu savu Ideālo gada kalendāru/mērķu karti, pielietojot koučinga metodes. Tāpēc šogad vēlos arī Tev piedāvāt izveidot savu Ideālo gada kalendāru ar koučinga metodēm.

Kā un kur tas notiks?

Aicināšu Tevi uz savu mājīgo biroju, kur būšu sagatavojusi visu nepieciešamo labam rezultātam - atmosfēru, foršus domubiedrus, visus nepieciešamos materiālus un informāciju, kafiju/tēju un kādu gardumiņu arī, lai nepietrūkst laimes hormona! ;)

Nepalaid garām iespēju būt to cilvēku skaitā, kuri sasniedz savus plānotos mērķus un piepilda sapņus! Tiekamies Brīvības gatvē 223, Rīgā, 27.janvārī no plkst. 17:30.

Sapņi piepildās, ja mēs tos apzināmies un plānojam!