Par svētkiem, par dāvanām un pateicību
Kāds ir mans gads bijis? Parasti svētku pasākumos tiek uzdots jautājums - kas bijis labākais, interesantākais, neplānotākais, pārsteigumiem bagātākais utt. Mans 2023.gads bija interesants (labā nozīmē) - pieņēmu dažādus svarīgus lēmumus attiecībā uz darba lietām, ieguvu vēl vienu profesiju-esmu tagad arī SPA masāžu speciāliste, pieņēmu izaicinājumu strādāt skolā - mācu 12.klasei Uzņēmējdarbības pamatus, pirmo reizi devos ERASMUS projektā, atradu vairāk laika sev un mazbērniem. Kopumā šis gads bija labs! Nebija debess-manna un šokolādes upes, bet bija patiesi labas lietas!
Par pašiem svētkiem.. Man ir svarīgas tradīcijas, svētku tradīcijas ģimenē un arī darbā. Šogad nācās sastapties ar pretējiem viedokļiem, pat kļuva skumji, klausoties, ka cilvēkiem nav ģimenes tradīciju, nav īpaši svētku brīži - visas dienas vienādas.. Kad viena meitene stāstīja citiem, ka viņiem kādreiz bija Ziemassvētku tradīcijas ģimenē, bet tagad neesot, pati beigās skumji noteica, ka izklausās riktīgi bēdīgi. Jautāju, vai tas pietrūkst, protams, ka pietrūkst! Ja paliek skumji, var taču tradīcijas atjaunot, veidot jaunas, jo, izskatās, ka lielākā problēma ir tradīciju kopšanā. Ja to nedara tās pazūd.. Viss, ko mēs ieliekam ģimenē savos bērnos, sekos viņiem līdzi viņu pieaugušo dzīvē. Vecāki, varbūt jums nevajag svētku tradīcijas, bet neesiet egoisti - bērniem vajag! Un nesākam domāt par komerciālajām tradīcijām, bet emocionālajām - kādas emocijas radīsiet, kādas atmiņas būs bērnam par šiem svētkiem!
Katrā ģimenē ir savas tradīcijas arī attiecībā uz dāvanām. Mūsu ģimenē dāvanas tiek dāvinātas, jo vienu gadu pamēģinājām bez un sapratām, ka mums vajag, ka mēs vēlamies saņemt prieku par dāvanām un dāvināšanas prieku. Mūsu pēdējo gadu tradīcija - dāvanu saraksti. Kā tas izpaužas - mēs ģimenes čatā nosūtam katrs savu "Ziemassvētku vecīša" dāvanu sarakstu, lai "rūķi" izvēlas paši, ko grib dāvināt. Saglabājas tāpat pārsteiguma moments, jo saraksts nav obligāts, bet dod virzienu. Nav jau tā, ka paši sev nevaram iegādāties sarakstos minētās lietas, bet, godīgi sakot, šogad saņemtās 7 grāmatas vienā reizē noteikti nenopirktu! :) Un, grāmatu saraksts man patiesi ir garš!
Dāvanām un dāvināšanai komplektā nāk arī pateicības māksla. Vai protam pateikties, vai protam būt pateicīgi? Arī jāsaka, ka pēdējos gados nācies vilties cilvēkos. Mēs esam ģimene, kura vēlas dāvināt, dot prieku arī citiem, tāpēc nereti piedalāmies dažādos labdarības projektos. Kas ir skumjākais? Ka saņēmēji neprot saņemt... Mums nevajag skaļus pateicības vārdus, bet gribam redzēt, ka dāvātā lieta ir sagādājusi prieku, ka tas ir tiešām nepieciešams. Ja devējs dod vairāk kā no viņa prasa, bet saņēmējam vēl nav gana... domāju, ka ne mums vienīgajiem ir sanācis saskarties ar ne-pateicību. Kādu brīdi tad negribas dot, bet tas pāriet! Jo, ir pietiekami daudz foršu ģimeņu, kurām vajag, un kuras prot saņemt, prot priecāties par saņemto. Mēs nekad nezinām, kādus likteņa pavērsienus var nākties pašiem piedzīvot, tāpēc tie daži krupīši jānorij un jādodas ar gaišu skatu tālāk!
Lūk, manas gada nogales pārdomas! Kas nākamajā gadā ieplānots? Noteikti - kaut kā jauna izzināšana, izaicinājumu pieņemšana, sava uzņemtā kursa turpināšana. Šobrīd neplānoju, ka varētu notikt kaut kas ārkārtējs, kaut kas galīgi neplānots, bet... es ļaušos! Ļaušos, ja jutīšu, ka to vēlos, ļaušos, ja tas man sniegs prieku un gandarījumu. Tāpēc - nekad neplānojiet visu līdz pēdējam sīkumam - atstājat vietu pārsteigumiem, izaicinājumiem un kam traki labam!
Mans pēdējo dienu perfektākais citāts, ko dzirdēju raidījumā ar Sergeju Jēgeru - "Ja tev kaut kas pieder daudz, tas nepieder tev vienam!" Cik burvīga doma! Tā būs mana Jaunā 2024.gada pamatdoma - turpināt dalīties ar to, kas man ir, jo tas nepieder tikai man!
Burvīgu, iedvesmas bagātu, piesātinātu, iespējām pārpilnu Jauno 2024.gadu! 